Mamma Koučs

Jautājumi, kurus uzdodam sev, ir ļoti spēcīgs instruments, ar kuru var izzināt sevi. Man kouča darbā tā ir viena no svarīgām kompetencēm - spēcīgu jautājumu uzdošana. Mēs dienas laikā uzdodam sev ļoti daudz jautājumu, bet koučingā ir spēcīgi, atveroši jautājumi. Jautājumi, kuri liek iekustināt smadzenes vēl nebijušā veidā, jautājumi, kuri var mainīt dzīvi.  Kāpēc jautājumu uzdošana ir tik svarīga?  Klauvējiet un jums taps atvērts, jautājiet un jums tiks atbildēts . Jā, varbūt izklausās kā no Bībeles, bet tur ir sava patiesība.  Neirozinātne saka, ka tavas smadzenes jautājumu uzdošanu uztver kā uzdevumu.  Piemēram, pajautā sev tagad: "Ko es ēdīšu pusdienās?" Par ko tu sāki domāt? Ka tik ne par to, ko tu ēdīsi? Vienkāršs piemērs, bet ideāls, lai  tev parādītu, kā darbojas smadzenes. Tev nevajadzēja uzstādīt mērķi, lai sāktu domāt par to, ko tu ēdīsi. Tavas smadzenes jautājumu automātiskti uztvēra kā uzdevumu un nofokusēja tavu uzmanību un domas uz...

Sveikas, mīļās mammas, un, ja lasa kāda, kas vēl nav mamma -  sveika arī tu. Ja esat lasījušas manus iepriekšējos rakstus, tad zināt, ka esmu mamma un koučs. Esmu mamma, kas koučo citas mammas. Un, uzsākot koučot dažas no jums, sapratu, ka, daudzas īsti nezin, kas tas koučings tāds ir un kā norisinās sarunas process. Tāpēc nospriedu, ka būtu vērtīgi, sīkāk aprakstīt to, kas ir koučings, ko dara koučs, kā norit saruna un kas tev ir jāzina, pirms tu sāc. Man ir svarīgi to pastāstīt, lai tu pati vari pieņemt apzinātu lēmumu, vai tas ir priekš tevis vai nē, un vai es tev deru vai nē. Jo sadarbība ar koču, lai sasniegtu vēlamos rezultātus, ir uz ilgāku laiku, tāpēc abpusējas simpātijas, droši vien būtu plusiņš. Jā, arī pirmajā sarunā tu vari sev atklāt daudz jauna, sajust iedvesmu un sākt rīkoties, bet, labs salīdzinājums būtu ar sporta zāli - sākt ir labi, bet, lai būtu redzami rezultāti, vēlams uz zāli tomēr dažas reizītes vēl aiziet :) Sākšu ar to, ka esmu vēl mācību proces...

Mērķi. Kas tie tādi ir un kapēc svarīgi tos uzstādīt? Manā uztverē, mērķis, ir kā sapnis par nākotni, kāds reālāks, kāds, vēl pavisam nesaredzams . Bet mērķi ir vajadzīgi, jo dod mūsu dzīvei virzienu. Ja tev nav mērķu un tu īsti nezini, ko gribi, tad tu dzīvo tādā kā nejaušībā. Tu paļaujies uz dzīvi un apkārtējiem cilvēkiem, lai tevi nes. Nes kur nu katram pagadās. Bet vai tā ir kvalitatīva un laimīga dzīve?  Tāpēc ir svarīgi iemācīties pašām uzstādīt mērķus. Varbūt dažām no jums šis vārds, mērķis, asociējas  ar karjeru un biznesu, kur mērķis ir - nopelnīt naudu, iegūt vairāk patērētāju, uzlabot produktu vai pakalpojumu utt. Jā, biznesā, mērķu uzstādīšana, ir ļoti precīzs un detalizēts process, bet, arī parastajā dzīvē, māmiņu dzīvē, mums ir vajadzīgi mērķi. Mums ir jāzin, kas mēs esam bez bērniem un vīra. Jāzin, ko gribam tieši mēs, personiski. Savādāk, dzīvojot upures lomā "Viss tikai bērniem", bērni pēc tam būs vainīgi, ka tu nedarīji, to kas tev pašai bija svar...

Mēs visas gribam justies labi. Viss ko mēs darām ir, lai šo sajūtu kultivētu. Cilvēku pamatvēlme, darot visu, ir : "Es gribu būt laimīgs!" Bet ko tas nozīmē? Ko tev nozīmē būt laimīgai? Laikam ejot, mēs esam izveidojušas kļūdainu interpretāciju par to, kas ir laime un kur to meklēt. Daudzas no mums uzskata, ka laime ir meklējama ārpus mums. Ka vispār, jebkura sajūta tiek izraisīta ar ārējiem faktoriem. Mēs esam pieņēmušas, ka paklausīgi bērni, skaista māja, jauna mašīna, bagāts vīrs, ceļojumi uz eksotiskām vietām, plakans vēders ir mūsu potenciālie laimes avoti. Katram tās lietas var atšķirties bet ceru jūs sapratāt domu. Šo ilūziju, par laimi ārpus mums, bagātīgi pabaro ikdienas sabiedrība ar reklāmām, kur slaidi cilvēki izrāda savas ekskluzivās mantas un super romantiskās attiecības, atpūšoties tādos kūrortos kā Bora Bora un Bali. Un mēs, tā neapzināti, iekrītam tajā slazdā, pieņemot, ka ja es gribu būt tik pat laimīga man jāsniedzās pēc šī visa. Man to visu vajag...

Sapņi ir lieli, plānu, kā tos piepildīt, arī netrūkts, bet, iesākot tos īstenot, mums drīz vien sanāk atdurties strupceļā. Kapēc? Kapēc mēs nevaram sākt darīt to kas mums ir svarīgi? Kapēc mēs nevaram pieturēties pie sev izvirzītajiem mērķiem? Mēs gribam būt labas mammas un apsolāmies saviem bērniem vienmēr atbildēt ar mīlestību, taču, stresa situācijā, ieplānotais, kā pa logu izkrīt. Mēs gribam būt koptas, slaidas un veselīgas, tomēr kad ir laiks iet uz sporta zāli un picas vietā izvēlēties salātu, sapnis par slaidu figūru nolien aizkadrā. Kaut kā vienkārši aizmirstas tas svarīgais, un mēs ieslīgstam tūlītējās baudas un komforta slazdā.  Mīļās mammas, jūs tādas neesat vienas. Šķiet, ka bezmiegs + našķi + bezjēdzīgs TV palīdz atslēgties no dienas darbiem, bet, ja tu sev godīgi pajautā "Kā man tas viss liek justies?", droši vien atbilde nebūs tā pozitīvākā. Bet par to, kā mēs izbēgam no savām emocijām, citreiz. Tagad parunāsim  par to, kapēc mēs vispār gribam kaut k...