Skip to main content

KAS IR KOUČINGS?



Sveikas, mīļās mammas, un, ja lasa kāda, kas vēl nav mamma -  sveika arī tu. Ja esat lasījušas manus iepriekšējos rakstus, tad zināt, ka esmu mamma un koučs. Esmu mamma, kas koučo citas mammas. Un, uzsākot koučot dažas no jums, sapratu, ka, daudzas īsti nezin, kas tas koučings tāds ir un kā norisinās sarunas process. Tāpēc nospriedu, ka būtu vērtīgi, sīkāk aprakstīt to, kas ir koučings, ko dara koučs, kā norit saruna un kas tev ir jāzina, pirms tu sāc. Man ir svarīgi to pastāstīt, lai tu pati vari pieņemt apzinātu lēmumu, vai tas ir priekš tevis vai nē, un vai es tev deru vai nē. Jo sadarbība ar koču, lai sasniegtu vēlamos rezultātus, ir uz ilgāku laiku, tāpēc abpusējas simpātijas, droši vien būtu plusiņš. Jā, arī pirmajā sarunā tu vari sev atklāt daudz jauna, sajust iedvesmu un sākt rīkoties, bet, labs salīdzinājums būtu ar sporta zāli - sākt ir labi, bet, lai būtu redzami rezultāti, vēlams uz zāli tomēr dažas reizītes vēl aiziet :)

Sākšu ar to, ka esmu vēl mācību procesā un tagad, koučojot jūs, man vajag sakrāt 25 prakses stundas. Noteikti ielieku visas savas prasmes un zināšanas, lai varētu jūs atbalstīt mūsu sarunas laikā, bet, šis man ir laiks, kad varu mēģināt, kļūdīties, eksperimentēt. Atrast savu koučinga stilu. Tāpēc neiesaku pēc sesijas ar praktikantu izveidot galīgo priekšstatu, par to, kas ir koučings. Man ir ļoti svarīgi savu profesiju nest ar godu un iepazīstināt ar to cilvēkus vislabākajā veidā. Tomēr kočings nav priekš visiem un arī neatrisina visa veida problēmas.

Svarīgi minēt, ka mācos Rīgas Koučinga skolā, kas ir ICF (International Coaching Federation) akreditēta skola - bastīta uz Eriksona principiem. Kāpēc to ir svarīgi zināt? Kā esmu dzirdējusi, ir dažādi kouči. Ir kouči, kas kļuvuši par tādiem, izlasot dažas grāmatas, un tas nav ne labi, ne slikti, bet zināt, kur tavs koučs ir ieguvis izglītību, varētu būt viens no faktoriem, kas palīdz izvēlēties īsto.

Tātad ķersimies koučingam pie ragiem. Kas ir koučings? Koučings ir palīdzošo profesiju lauciņā, bet ir vairākas atšķirības no psihoterapijas, konsultēšanas, mentoringa, trenera u.c. Piemēram, psihoterapijā klientam vai pacientam tiek uzdoti daudzi jautājumi par pagātni. Tiek runāts par bērnību, attiecībām ar vecākiem un citiem ģimenes locekļiem, dažādām traumatiskām pieredzēm.  Protams, šādas sarunas dažkārt ir nepieciešamas, tāpēc jāzina atšķirības, lai saprastu, kāda veida saruna tev, pašlaik, būtu vispiemērotākā.

Koučingā uzsvars tiek likts uz nākotni. Sarunas laikā tev ir iespēja ieskatīties nākotnē un pasapņot, izplānot un iedomāties, ko tu tur redzi un kā tu tur varētu nokļūt. Saruna parasti tiek vadīta pozitīvā noskaņā, lai tavs spēcīgākais resursa avots, tavs neokortekss (vizualizējošāš smadzenes, kur ģenerējas jaunas idejas) būtu pieejams. Tiklīdz tu izjūti stresu,  šī smadzeņu daļa atslēdzas un atbildes rodas no tavām primitīvajām un emocionālajām smadzenēm. Tātad, nekas jauns. Atbildes ir iepriekš zināmas, no pieredzes iegūtas, tātad balstītas tikai uz pagātni. Koučingā, tu iemācies plānot, balstoties nevis uz pagātnes pieredzi, bet uz nākotnes pieredzi. Tu droši vien brīnies: "Kā es varu plānot no nākotnes pieredzes, ja nākotne vēl nav notikusi?" Sarunā ar kouču, tu izveido šo nākotnes pieredzi tik reālu, ka tu sāc tai ticēt, un līdz ar to tavas smadzenes arī sāk tavu pieredzi uztvert kā realitāti. Tā ir vesela zinātne par to, kā smadzenes notic tam, ko tu tām dod, bet par to kādā citā rakstā, ja ir interese.

Vēl viena būtiska atšķirība starp koučingu un dažām citām palīdzošām profesijām ir - koučingā nedod padomus. Kurš tad sastāda rīcības plānu un mērķus? Kurš izdomā vīziju un potenciālo ceļu līdz tai? Tu. Visu to dari tu. Ko tad dara koučs? Koučs uzdod spēcīgus, atverošus jautājumus un izmanto tehnikas, kuras var virzīt tevi, izgaismot taciņu, pa kuru ej, un, iespējams, arī saskatīt, kas notiekas apkārt. Citos vārdos - paplašināt tavu perspektīvu un to, kā tu skaties uz lietām, pasauli un galvenokārt sevi.  Vai tu varētu pati sev uzdot šādus jautājumus? Gan jau varētu, pamēģini, bet no manas pieredzes: ja to dara profesionāls cilvēks un tev ir iespēja uz sevi paskatīties un paklausīties no malas, tāda saruna tiešam atver jaunus horizontus, un tā sajūta ir ļoti iedvesmojoša.

Bet kā jau es iepriekš minēju, koučings nav domāts visiem. Jā, tā ir saruna patīkamā un drošā vidē, bet, tā ir saruna, kas ir balstīta uz rīcību. Ko tas nozīmē? Daudzi no mums māk skaisti parunāt, vēl daudzi - sastādīt plānus un pat rīcības soļus. Kur mēs paklūpam? Kad lieta nonāk līdz darīšanai. Kad beidzot jāsāk darīt, parādās visādas domas, atrunas un ir nospiests bremzes pedālis, kas kustību padara teju neiespējamu. Kāpēc tā notiek? Vienā vārdā - atbildība. Vai drīzāk, atbildības trūkums. Mēs neesam gatavas uzņemties 100% atbildību par sevi un savu dzīvi. Mums vēl gribas pavainot citus cilvēkus un apstākļus, mums vēl gribas pažēlot sevi, mums vēl gribas vienkārši skaisti papļāpāt vai , tieši otrādi, pasudzēties. Bet zini ko? Tas viss ir OK. Eriksona kouči tic, ka ar visiem viss ir kārtībā. Viss, ko tu izvēlies domāt un kā tu izvēlies justies, ir labi. Padomā par to. Tie nav tukši vārdi. Es ticu, ka mēs visi darām to labāko, ko mēs varam, ar to informāciju, kas mums pašlaik ir pieejama.

Eriksona kouči tic, ka, ja reiz ar tevi viss ir kārtībā, tad tevī ir visi nepieciešamie resursi, kas vajadzīgi tavu mērķu sasniegšanai. Tevī iekšā tiek turēta milzīga enerģija un potenciāls. Koučinga sarunas laikā uzmanība tiek vērsta uz risinājumiem nevis problēmām, un tev ir iespēja papētīt to, kas tev šājā dzīvē tiešām ir svarīgs. Tavas dziļākās vērtības un jēga. Šī saruna ir droša vide, kurā tu tiec uzklausīta ar pilnīgu pieņemšanu un sapratni. Cik reti tas ir sastopams? Cilvēki, pie pirmās iespējas, tev grib iedot padomu "Kā darīt labāk!" Viņi bieži grib to labāko, neapzinoties, ka šie padomi var nebūt noderīgi tavā konkrētajā situācijā. Mēs kļūdaini pieņemam, ka pārējie domā, kā mēs, un viņiem viss dzīvē notiek līdzīgi, tāpēc tik dedzīgi mīlam dalīties pieredzē. Koučingā visi padomi un visas darbības nāk no tevis pašas un tas ir ļoti vērtīgi. Tas vieš pārliecības sajūtu par sevi, jo tu sāc ticēt saviem iekšējiem spēkiem.

Es esmu ļoti pateicīga par to, cik daudz  jau esmu ieguvusi šajā skolā, un cik daudz vēl iegūšu. Esmu kļuvusi daudz pieņemošāka un saprotošāka pret apkārtējiem un galvenokārt sevi. Esmu ieguvusi efektīvus un vērtīgus instrumentus un tehnikas, lai strādātu gan ar sevi, gan klientiem, jo, attīstot sevi, es automātiski kļūstu arī par labāku kouču saviem klientiem. Esmu izkristalizējusi savu vīziju un tagad, ceļš, pa kuru eju, ir daudz skaidrāks un jēgpināks, un tā ir lieliska sajūta. Esmu kļuvusi mierīgāka un piezemētāka, jo tagad es zinu, ka ar mani viss ir OK un visi nepieciešamie resursi, lai sasniegtu vēlamo, ir manī iekšā.

Tagad kārta tavam darbam. Pajautā sev: "Vai koučings ir domāts man? Ko es varētu iegūt, sākot sadarbību ar kouču? Kā mana dzīve varētu mainīties? Kas man bija vērtīgs, izlasot šo? Ko es varu  secināt?" Ko lai saka? Nāc un izmēģini, jo tikai darot mēs saprotam, vai patīk, vai nē. Kamēr vēl mācos, tev ir iespēja izmēģināt vienu sesiju par brīvu bet labrāt vēlētos sadarboties ar tevīm uz ilgāku laiku. Raksti man FB lapā - @mammakoucs, vai zvani 20666594.



Paldies,
Mamma Koučs




Comments

Popular posts from this blog

3 ATZIŅAS, KURAS CEĻ TAVU ATBILDĪBAS SAJŪTU

Ja tu vēlies dzīvot laimīgu un mierpilnu dzīvi, es uzskatu, ka ir nepieciešams attīstīt savu atbildības sajūtu. Man kā koučam klienti ar augstu atbildības sajūtu ir kā saldais ēdiens, jo viņi saprot, ka viņu laime ir atkarīga no viņiem pašiem un viņi ir gatavi to ieraudzīt un rīkoties lietas labā. Īstenībā, lai saruna ar kouču būtu pilnvērtīga un iedarbīga, klienta atbildības sajūta ir nepieciešama. Ir jāuzņemas atbildība par to, kā tu jūties un kas ar tevi notiek, vai drīzāk: kā tu skaties uz to, kas notiek. Jo to, kas notiek, tu bieži vien kontrolēt nevari, bet tu noteikti vari kontrolēt savu attieksmi pret to, kas notiek. Vienmēr ir izvēle - upura loma vai mācība, "Nabaga es" vai "Ko es no šī varu mācīties?" Upura lomā atbildības sajūta ir tuvu nullei, bet, ja izvēlies saskatīt mācību, tad tu esi uzrāpusies atbildības sajūtas virsotnē. Kā mēs varam celt šo atbildības sajūtu, lai mainītu dzīvi uz labāku un koncentrētos uz tām lietām, kuras ir mūsu kontr...

JAUTĀJUMI, KURUS UZDOT SEV.

Jautājumi, kurus uzdodam sev, ir ļoti spēcīgs instruments, ar kuru var izzināt sevi. Man kouča darbā tā ir viena no svarīgām kompetencēm - spēcīgu jautājumu uzdošana. Mēs dienas laikā uzdodam sev ļoti daudz jautājumu, bet koučingā ir spēcīgi, atveroši jautājumi. Jautājumi, kuri liek iekustināt smadzenes vēl nebijušā veidā, jautājumi, kuri var mainīt dzīvi.  Kāpēc jautājumu uzdošana ir tik svarīga?  Klauvējiet un jums taps atvērts, jautājiet un jums tiks atbildēts . Jā, varbūt izklausās kā no Bībeles, bet tur ir sava patiesība.  Neirozinātne saka, ka tavas smadzenes jautājumu uzdošanu uztver kā uzdevumu.  Piemēram, pajautā sev tagad: "Ko es ēdīšu pusdienās?" Par ko tu sāki domāt? Ka tik ne par to, ko tu ēdīsi? Vienkāršs piemērs, bet ideāls, lai  tev parādītu, kā darbojas smadzenes. Tev nevajadzēja uzstādīt mērķi, lai sāktu domāt par to, ko tu ēdīsi. Tavas smadzenes jautājumu automātiskti uztvēra kā uzdevumu un nofokusēja tavu uzmanību un domas uz...

VECĀ, LABĀ UPURA LOMA

Kāpēc tieši šī loma būs mūsu vakara zvaigzne? Jo daudzas no mums to ļoti labi pazīst un spēlē ik dienas. Kāda vairāk, kāda mazāk, kāda apzināti, kāda ne. Kāpēc tik daudzām no mums šī upura loma liekas tik salda? Ko mēs iegūstam atrodoties tajā? Kā mēs jūtamies, kad dabūjam, ko vēlamies, caur sevis žēlošanu un citu vainošanu? Jā, es zinu, pēdējais jautājums tāds paskarbs, bet, dāmas, labāk runāsim atklāti, bez visādām tur cukurošanām un ķirsīšiem, jo esam tik ļoti pieradušas sev melot, ka vairs nezinām, kādas mēs īsti esam. Ja izvēlamies būt upura lomā, un, jā, tā ir izvēle, tad būsim pret sevi atklātas un atzīsim to. Es nekādā ziņā nevēlos pārmest cilvēkiem, kuri izvēlas būt upuri patiesu vai izdomātu stāstu dēļ, tikai vēlos padalīties ar dažām atziņām, kuras, iespējams, palīdzētu uz šo lomu paskatīties no citas puses. Pastāstīšu jums par dažiem slazdiem, kuros iekrītam, tēlojot upuri, un jūs katra pati varēsit izsecināt, cik daudz skatuves laiku šai lomai dot.  ...