Mēs visas gribam justies labi. Viss ko mēs darām ir, lai šo sajūtu kultivētu. Cilvēku pamatvēlme, darot visu, ir :"Es gribu būt laimīgs!" Bet ko tas nozīmē? Ko tev nozīmē būt laimīgai? Laikam ejot, mēs esam izveidojušas kļūdainu interpretāciju par to, kas ir laime un kur to meklēt. Daudzas no mums uzskata, ka laime ir meklējama ārpus mums. Ka vispār, jebkura sajūta tiek izraisīta ar ārējiem faktoriem. Mēs esam pieņēmušas, ka paklausīgi bērni, skaista māja, jauna mašīna, bagāts vīrs, ceļojumi uz eksotiskām vietām, plakans vēders ir mūsu potenciālie laimes avoti. Katram tās lietas var atšķirties bet ceru jūs sapratāt domu.
Šo ilūziju, par laimi ārpus mums, bagātīgi pabaro ikdienas sabiedrība ar reklāmām, kur slaidi cilvēki izrāda savas ekskluzivās mantas un super romantiskās attiecības, atpūšoties tādos kūrortos kā Bora Bora un Bali. Un mēs, tā neapzināti, iekrītam tajā slazdā, pieņemot, ka ja es gribu būt tik pat laimīga man jāsniedzās pēc šī visa. Man to visu vajag. Kas mums ļauj secināt, ka tās slaidās, bagātās un bezrūpīgās sievietes ir laimīgas? Dažas žilbinošas bildes? Colgate smaidi? Kāpēc mēs izveidojam sakarību starp dažadu lietu ieguvi un laimi? Laikam kaut kāds erors smadzenēs, es tā precīzi nezinu. Zinu tikai to, ka pati tā uzskatu bet tagad arī apzinos, ka tas nav vienīgais ceļš. Kāds tad vēl ir?
Tava laime, un jebkura cita sajūta ko tu izvēlies just, ir tavā kontroles zonā. Ja tas, kā tu jūties ir tavā kontroles zonā bet kā mēs jau runājām iepriekš, apstākļi ir ārpus tavas kontroles zonas, tad kas sanāk? Sanāk, ka tavas sajūtas nav atkarīgas no taviem apstākļiem. Citiem vārdiem sakot, nekas, kas notiek tev apkārt, nevar tev likt justies konkrētā veidā. Nekas, kas notiek tev apkārt, nevar tev atnest laimi vai to atņemt. "Pagaidi" tu domā "Ja nekas ko es daru un vēlos nenesīs man laimi, tad kāda jēga to darīt? Tad jau var visu dienu vāļāties uz dīvāna un neko nedarīt."
Jā, pa lielam var bet laime jau nav vienīgais iemesls kāpēc kaut ko darīt. Tu gribi darīt lietas jo tev patīk tās darīt, tu izjūti gandarījumu par paveikto un tu mēģini izdzīvot visu, ko šī dzīve var sniegt. Tev patīk mācīties jaunas lietas, augt, attīstīties un tas process ne vienmēr ir viegls un patīkams. Tu tik un tā ej tālāk un turpini.
Kas tad sniedz to laimi, prieku, bēdas? Kas sniedz tās visas sajūtas no viena spektra gala līdz otram? Tavas domas. Visu sajūtu pamatā ir domas, līdz ar to, izvēloties domas mēs arī izvēlamies sajūtas. Mēs esam atbildīgas par to kā mēs jūtamies, kā mēs izvēlamies skatīties uz konkrēto situāciju. Vai mēs izvēlamies saskatīt problēmu vai mācību? Vai, konkrētajā situācijā, mēs izvēlamies saskatīt laimi vai nelaimi? Jo atceries, situācijas ir neitrālas. Tu esi tā kas piešķir tām nokrāsu un izvēlies pievienot vairāk saules vai mākoņu. Tie nav tavi bērni kas tevi iepriecina vai sadusmo bet tavas domas par viņiem un konrēto situāciju. Tas nav tavs vīrs, kurš kaut ko aizmirsa izdarīt, kas tevi aizkaitina, bet tavas domas par viņu, un vēl labāk, tavas domas par to ko domā viņš. Tas vispār mums ir aktuāli iedomāties ka, mēs precīzi zinām ko domā apkārtējie.
Es tev vēlos palūgt izvēlēties trīs sajūtas kuras tu gribētu just visvairāk. Dominantās, uz kurām koncentrēt savu uzmanību. Kā piemēru paņemšu tagad vienu sajūtu, mieru. Tātad es izvēlos izjust mieru. Vispirms man jāapraksta kā es to sajūtu savā ķermenī. Pasēžu, paelpoju un sajūtu, kā tas ir, just mieru. Tad es sev jautāju :" Kas būs savādāk kas es būšu mierīga? Kas būs tā patās?" Mēs bieži vien sadomājamies, ka sasniedzot konkrēto mērķi viss pēkšņi būs super. Problēmas izgaisīs kā cigarešu dūmu bet tā ir kartēja ilūzija. Par problēmam mēs vēl runāsim, jo tā arī ir svarīga un aktuāla tēma. Gribu piebilst tikai vienu, tikai tapēc, ka tu kļūsti laimīgāka un nosvērtāka, dzīve uzlabojās, tas nenozīmē, ka problēmas nebūs.
Kad es sajūtu mieru savā ķermenī es sev jautāju :"Kapēc man ir svarīgi izjust mieru? Ko es domātu, ja es justos mierīga?" Tādi vienkārši jautājumi bet es tevi ielūdzu tos pamēģināt. Ta kā domas ir visu mūsu sajūtu cēlonis tas būtu tikai pareizi papētīt, kas mums būtu jādomā lai justos tā kā mēs vēlamies.
Tava iekšējā pasaule ir 100% tava atbildība. Kāda, to izdzirdot, pasmaida un nopriecājās, kāda - sadusmojas. Ne visas mēs esam gatavas uzņemties atbildību par savu laimi un tas ir ok. Ar mums visām viss ir ok un katra iet savā solīti. Nevienu nevajag glābt vai steidzināt. Var tikai padalīties un atlaist.
Jūs rullejat,
Mamma Koučs
Kad es sajūtu mieru savā ķermenī es sev jautāju :"Kapēc man ir svarīgi izjust mieru? Ko es domātu, ja es justos mierīga?" Tādi vienkārši jautājumi bet es tevi ielūdzu tos pamēģināt. Ta kā domas ir visu mūsu sajūtu cēlonis tas būtu tikai pareizi papētīt, kas mums būtu jādomā lai justos tā kā mēs vēlamies.
Tava iekšējā pasaule ir 100% tava atbildība. Kāda, to izdzirdot, pasmaida un nopriecājās, kāda - sadusmojas. Ne visas mēs esam gatavas uzņemties atbildību par savu laimi un tas ir ok. Ar mums visām viss ir ok un katra iet savā solīti. Nevienu nevajag glābt vai steidzināt. Var tikai padalīties un atlaist.
Jūs rullejat,
Mamma Koučs
Comments
Post a Comment