KĀPĒC TU NESĀC DARĪT?

Sapņi ir lieli, plānu, kā tos piepildīt, arī netrūkts, bet, iesākot tos īstenot, mums drīz vien sanāk atdurties strupceļā. Kapēc? Kapēc mēs nevaram sākt darīt to kas mums ir svarīgi? Kapēc mēs nevaram pieturēties pie sev izvirzītajiem mērķiem? Mēs gribam būt labas mammas un apsolāmies saviem bērniem vienmēr atbildēt ar mīlestību, taču, stresa situācijā, ieplānotais, kā pa logu izkrīt. Mēs gribam būt koptas, slaidas un veselīgas, tomēr kad ir laiks iet uz sporta zāli un picas vietā izvēlēties salātu, sapnis par slaidu figūru nolien aizkadrā. Kaut kā vienkārši aizmirstas tas svarīgais, un mēs ieslīgstam tūlītējās baudas un komforta slazdā. 

Mīļās mammas, jūs tādas neesat vienas. Šķiet, ka bezmiegs + našķi + bezjēdzīgs TV palīdz atslēgties no dienas darbiem, bet, ja tu sev godīgi pajautā "Kā man tas viss liek justies?", droši vien atbilde nebūs tā pozitīvākā. Bet par to, kā mēs izbēgam no savām emocijām, citreiz. Tagad parunāsim  par to, kapēc mēs vispār gribam kaut ko darīt vai, tieši otrādi, gribam pārstāt kaut ko darīt.

Cik man zināms, mammām un cilvēkiem kopumā, patīk izjust kontroli. Kontroli pār situāciju, citiem cilvēkiem un arī sevi. Kad mums izdodas, mēs priecājamies un lepojamies ar sevi :"Re, cik man labi viss sanāk!" Kad neizdodas, kā plānots, ir dažādi : dusmas, aizkaitinājums vai vienkārši nolaižas rokas, "Esmu slikta mamma, nekas man nesanāk!" Tad arī secinām, ka vai nu viss ir mūsu kontrolē, vai arī - ārpus tās. Bet ne viens, ne otrs secinājums nav patiess. 

Iepriekšējā rakstā minēju, kas ir un kas nav mūsu kontroles zonā, bet vēlreiz īsumā šeit. Apstākļi, citi cilvēki un pagātne nav mūsu kontrolē. Mūsu domas, sajūtas un darbības ir. Tad kāpēc mēs vispār gribam kaut ko darīt? Jo mēs ticam, ka, darot to konkrēto lietu, mēs jutīsimies tā, kā gribam. Jutīsimies laimīgas. Gribam būt slaidas, jo tad jutīsimies labi. Gribam būt lieliskas mammas, jo tas taču ir tik forši būt mīlošai un pieņemošai. Gribam sasniegumus karjerā, jo tas nesīs gandarījumu. To visu mēs gribam, jo gribam justies noteiktā viedā. Tātad mēs reāli gribam nevis kādu lietu vai notikumu, bet sajūtas, ko, kā mums šķiet, tas notikums nesīs. MĒS GRIBAS SAJŪTAS. Pārstāj lasīt uz mazu mirklīti un ļauj lai šī doma nosēžas. Ir svarīgi to izlaist caur savu ķermeni, nevis tikai intelektuāli saprast.

Zināt, ko tu domā, ir ļoti svarīgi. Kāpēc? Tikai mūsu domas, ne apstākļi vai citi cilvēki, kontrolē mūsu sajūtas. Kā tas saistās ar darīšanu? No mūsu sajūtām izriet mūsu darbības. Tas,ko tu dari, kad esi laimīga, atpūtusies un pilna ar enerģiju atšķirsies no tā, ko dari, kad jūties nomākta, izpumpēta un vienkārši gribas paraudāt. Mūsu sajūtas ir liels motivators darīt vai nedarīt kaut ko, bet sakne tam visam tik un tā ir mūsu galvā. Mūsu bērniem vai vīram nav jāmainās, lai mēs būtu laimīgas.

Mums jākultivē tā laime sevī, pirms kaut kas ārēji var paīstam uzlaboties. Bet nepārdzīvo,lūdzu, ja tas neizdodas tik perfekti ātri, kā gribētos. Tas, ka tu kaut ko zini, nenozīmē, ka tu uzreiz to māki iedzīvināt savā ķermenī, savā dzīvē. Darbs ar sevi prasa laiku un piepūli. Iedomājies, tev jāsāk pamanīt savas domas un sajūtas, kas izriet no tām! Tas prasa atbildības sajūtas kultivēšanu, jo tev jāsaprot, ka apstākļi un cilvēki nav šeit, lai tevi priecētu un izklaidētu. Jā, cilvēki var pavairot laimes sajūtu, bet, ja tu uzliec visu atbildību uz pārējiem, tā ir baigā nasta uz viņu pleciem, un, ja godīgi, vispār neiespējams uzdevums.

Gribu beigās, kā parasti, dot kādu tehniku, kādu darbības soli, lai nesanāk tikai tāda pafilozofēšana ar vīna glāzi pie vakariņu galda. Es jūs personīgi nepazīstu, bet rakstot jūtu, ka uzrunāju katru no jums atsevišķi. Jūtu, ka mūs kaut kas vieno, jo esam mātes. Mazliet ku kū? Varbūt. Bet man šī doma patīk. Doma, ka esam vienotas. Patīk, kā man tā liek justies, un darbība, kas izriet no tā - dalīšanās zināšanās, pietiesi un no sirds.

Tātad darbības solis. Tas varbūt jums nepatiks, jo nav viegli un ātri izdarāms. Ķeksīti nevarēs ievilkt bet... Varēs sākt iepazīt sevi tuvāk un tas ir baigi superīgi! Tici man. Tev jāsāk vērot savas domas. Jā, tas arī viss. Viens "maziņš uzdevums". Pirms tu nedari kaut ko, ko gribēji un apsolīji, pavēro ko tu domā. Pēc tam, kad ir uzbļauts bērniem, atsauc atmiņā, kādas domas to izraisīja. Pirms sniedzies pēc otrās saldējuma kārbiņas, pavēro, kādas domas izraisa attiecīgās sajūtas, kuras tev liek justies tā, ka tu gribi tupi pierīties. Visi tavi rezultāti izriet no tavām domām. Tāpēc kopīgi mācīsimies koncentrēties uz mūsu darbību cēloņiem, domām, nevis mēģināt izmanīt darbību tādā vispusējā līmenī.

Labrāt saņemtu jūsu komentārus, kas patīk, kas ne, kas jums izdodas, kas ne. Man ir svarīgi jums dāvāt vērtīgu, noderīgu un dzīvē pielietojamu saturu, tapēc jūsu atsauksmes man nozīmē daudz.

Labāko vēlot,
Mamma Koučs