Sveiki, mīļie lasītāji. Sveiki, mīļās mammas. Esmu uzsākusi iet kouča ceļu un gribu sākt dalīties savās zināšanās un pieredzē. Esmu arī uzsākusi iet mātes ceļu un nu jau mūsu meitiņai Frejai drīz būs pilni 11 mēneši. Te tad arī atbilde kapēc esmu Mamma Koučs. Ko tur daudz fantazēt vai runāt par tēmām kas pagaidām nav aktuālas. Labāk dalīties ar to kas tuvs un tad arī tā pa īstam, no sirds.
Sāku rakstīt šo blogu ar domu iepazīstināt ar sevīm, savu dzīvi un pieredzi. Iepazīstināt sevi kā mammu, kouču un noteikti arī cilvēku kopumā. Tā, lai vīrs nejūtas novārtā tad sievas loma arī man ir svarīga bet vēlos tieši uzrunāt sievietes mammas. Kuras pašas vai ar atbalstu, iet šo drosmīgo ceļu. Šo izaicinājumiem, gandarījumu un asarām pilno ceļu. Tik lielu emociju diapozonu mēs pirms tam diez vai esam izjutušas. Tapēc esmu te, lai pēc iespējas jums dotu atbalstu, gan kā mamma, gan kā profesionāls koučs.
Dažreiz vienkārši gribas izrunāties. It kā ar kādu bet tai pat laikā pašam ar sevi. Ne vienmēr mēs gaidam, lai kāds mūs pamāca kā labāk audzināt, kā labāk mīlēt un rūpēties. Mēs gribam, lai mums dod laiku un vietu. Laiku, lai pašas izkoptu šo ļoti delikāto lomu, kā tad ir būt mammai, un vietu, kur kļūdīties un mācīties. Jo mēs kļūdīsimies. Mēs sadusmosimies, varbūt uzbļausim bet tad uzreiz sajutīsimies vainīgas. Mīļās mammas, vainas sajūta ne pie kā laba nenoved. Tā neuzlabo ne jūsu pašsajūtu, ne arī jūs padarīs par labāku mammu nākotnē.
Šī būs vieta, kur mēs, mammas, varēsim atvērties. Es gribu dalīties ar pieredzi no mammas lomas un zināšanām no koučinga prakses, lai kopīgi mēs varētu būt sevis labākā versija. Es gribu jūs iepazīstināt tuvāk ar sevīm pašām. Parādīt, ka laime nav meklējama ārpus jums. Miers ir pieejam tagad, arī kad bērni krīt uz nerviem. Es gribu jūs iepazīstināt ar visām šīm iespējām baudīt ikdienu arī tājā visā haosā. Jo haos būs, ja nu vien jūs neizdomājat aizbēgt uz kalniem vai mežu un kļūt par mūku.
Haos arī nebeigsies kad bērni izaugs. Mūsu dzīves kvalitāte ir dziļi atkarīga no mums pašām. No mūsu domām, sajūtām un attieksmes. Šī būs vieta kur mēs to kopā mācīsimies. Kā vērot savas domas, lai ierastās aizkaitināšanās vietā varētu izvēlēties kādu patīkamāku atbildi. Un ja pat sanāk uzbļaut, tad pēc tam sevi nevainojam. Piedodam, pieņemam un ejam tālāk. Un tā ar daudz ko. Mācīsimies izvēlēties atbildes nevis reaģēt kā ieradumu mehānismi.
Tapēc gribu jūs ielūgt, mīļās mammas, sadraudzēties un doties kopīgā izziņas ceļā. Mācīsimies būt kā upes, mierīgas bet stipras, pieņemošas un enerģiskas, viedas un mīlošas. Strādāsim ar sevīm un veidosim savu dzīvi kādu esam iztēlojušās. Pamēģināsim uzņemties atbildību par mūsu dzīvi un mūsu laimi, un tad vērosim kā pasaule apkārt mums mainās.
Mīlu,
Mamma Koučs
Comments
Post a Comment