Mamma Koučs

Esmu šeit jau 28 gadus. Jūtu, ka pa šiem gadiem daudz ko esmu paveikusi, daudz redzējusi un iemācījusies, bet taj pat laikā, liekas, ka dzīve ir tikai sākusies. Vēl tik daudz vietas uz kurām aizbraukt un pabaudīt šīs pasaules brīnumus, daudzas lietas ko pamēģināt, daudzi cilvēki ko iepazīt. Vēl tik daudz kas priekšā. Vismaz es tā gribētu. Neskatoties uz to, ka pagātne ir bijusi pilna ar piedzīvojumiem un nākotnē jau kaudze ar plāniem viss kas ir svarīgs var atrasties tikai šinī mirklī. Tikai šodien un tagad es varu izbaudīt savu dzīvi, izjūtot mieru un apmierinājumu par to kur es atrodos. Es jau pamazāk sāku ticēt tam, ka laime nav meklējama apstākļos, lietās un pat ne citos cilvēkos. Par savu lami un savu mieru esmu atbildīga tikai es pati. Cik patiesi skaista un brīvību raisoša ideja! Es pati esmu savas laimes kalēja. Ir mikļi, kad gribās viss kaut ko un liekas, ka to dabūjot nu noteikti būs foršāk. Kā var nebūt foršāk braukt jaunā, tīrā Mersītī nekā kādā netīrā Flinston...

Vakar sēdēju un domāju kā lai pasniedz šo blogu. Ar ko sākt, tā lai jums ir ērti un patīkami lasīt? Man ir svarīgi, lai informācija ko es rakstu būtu viegli uztverama. Vakar man bija koučsesija un tajā vēlējos noskaidrot savas prioritātes. Ta kā esot mātei, laiks priekš sevis ir ierobežots, tad sapartu, ka ir ļoti svarīgi, to laiku kas man ir priekš sevis, jau ieplānot laikus. Viena darbība kura bija manās prioritātēs ir rakstīšana. Rakstīšana šajā blogā. Un tā es esmu ieplānojusi, kamēr meitiņa guļ diendusu, pirms sākt kārtot māju un vēl kādi tik darbi mums mammām nesakrājās, es parakstīšu 15 minūtes. Nav nekas daudz bet tā ir kustība uz priekšu, un katru dienu sperot soļus sev tīkamā virzienā es progresēju. Bet tagad par šis dienas tēmu, kā mūsu apstākļi ir atšķirīgi no tā, kas notiek mūsu galvās. Lai saprastu kā apstākļi atšķiras no domām, vispirms papētīsim tos atsevišķi. Sāksim ar apstākļiem. Kas tie tādi ir? Pirmkārt, ir ļoti svarīgi saprast, ka APSTĀKĻUS MĒS KONTROLĒT...

Sveiki, mīļie lasītāji. Sveiki, mīļās mammas. Esmu uzsākusi iet kouča ceļu un gribu sākt dalīties savās zināšanās un pieredzē. Esmu arī uzsākusi iet mātes ceļu un nu jau mūsu meitiņai Frejai drīz būs pilni 11 mēneši. Te tad arī atbilde kapēc esmu Mamma Koučs. Ko tur daudz fantazēt vai runāt par tēmām kas pagaidām nav aktuālas. Labāk dalīties ar to kas tuvs un tad arī tā pa īstam, no sirds.  Sāku rakstīt šo blogu ar domu iepazīstināt ar sevīm, savu dzīvi un pieredzi. Iepazīstināt sevi kā mammu, kouču un noteikti arī cilvēku kopumā. Tā, lai vīrs nejūtas novārtā tad sievas loma arī man ir svarīga bet vēlos tieši uzrunāt sievietes mammas. Kuras pašas vai ar atbalstu, iet šo drosmīgo ceļu. Šo izaicinājumiem, gandarījumu un asarām pilno ceļu. Tik lielu emociju diapozonu mēs pirms tam diez vai esam izjutušas. Tapēc esmu te, lai pēc iespējas jums dotu atbalstu, gan kā mamma, gan kā profesionāls koučs.  Dažreiz vienkārši gribas izrunāties. It kā ar kādu bet tai pat l...