Mamma Koučs

Kaut kā tā ir sanācis, ka citu cilvēku viedokļi par to, kādiem mums ir jābūt un kas mums ir jādara, mums ir svarīgi. Tas jau ir normāli, ka vēlamies būt pieņemti, bet bieži vien uztraukums par to "Ko viņi par mani padomās?" apstādina mūs no daudzām mums svarīgām darbībām un mēs nodomājam: "Viņi neko sliktu nevar padomāt ja viņi par mani nezin, tāpēc es labāk to nedarīšu." Tas citu viedoklis kļūst svarīgāks par to, kas mums pašiem ir svarīgi, un izvēlē "Es gribu patikt visiem" var ienest gan apjukumu "Kas tad es īsti esmu?", gan izdegšanu "Censties izpatikt visiem ir nogurdinoši un samērā neiespējami." Varbūt tev liekas, ka līdz šim, tīri labi esi ticis galā ar to, ko cilvēki par tevi domā, bet īstenībā, mēs nevaram konrolēt to, ko citi par mums padomās. Istenībā, viņi var teikt vienu, bet domāt kaut ko citu, līdz ar to, tu nekad 100% nezināsi ko citi par tevi domā. Un ja tā pavisam godīgi, un man patīk runāt tā pavisam god...

Ja tu vēlies dzīvot laimīgu un mierpilnu dzīvi, es uzskatu, ka ir nepieciešams attīstīt savu atbildības sajūtu. Man kā koučam klienti ar augstu atbildības sajūtu ir kā saldais ēdiens, jo viņi saprot, ka viņu laime ir atkarīga no viņiem pašiem un viņi ir gatavi to ieraudzīt un rīkoties lietas labā. Īstenībā, lai saruna ar kouču būtu pilnvērtīga un iedarbīga, klienta atbildības sajūta ir nepieciešama. Ir jāuzņemas atbildība par to, kā tu jūties un kas ar tevi notiek, vai drīzāk: kā tu skaties uz to, kas notiek. Jo to, kas notiek, tu bieži vien kontrolēt nevari, bet tu noteikti vari kontrolēt savu attieksmi pret to, kas notiek. Vienmēr ir izvēle - upura loma vai mācība, "Nabaga es" vai "Ko es no šī varu mācīties?" Upura lomā atbildības sajūta ir tuvu nullei, bet, ja izvēlies saskatīt mācību, tad tu esi uzrāpusies atbildības sajūtas virsotnē. Kā mēs varam celt šo atbildības sajūtu, lai mainītu dzīvi uz labāku un koncentrētos uz tām lietām, kuras ir mūsu kontr...

Daudzas no mums dzīvo ar uzskatu, ka dzīvei visu laiku jābūt pozitīvai. Mums visu laiku jājūtas labi un, ja tā nejūtamies, kaut kas nav kārtībā. Apzināti vai neapzināti to mūžīgo pozitīvismu arī sabiedrība izlīmē uz visām iespējamām sienām: "Jūties slikti, ienāc pie mums, būs labāk! Kaut kas nav tā, nāc iepērcies, mēs tevi iepriecināsim! Apēd, nopērc, uzkrāsojies, nogriez matus, vēlreiz apēd,  iedzer glāzi izsmalcināta vīna, varbūt divas utt." Ko mēs no tā visa paņemam? "Justies slikti nav pieņemami, tā ir vājuma pazīme un pēc iespējas ātrāk jālikvidē. Cilvēkiem tu tāds nepatīc, tāpēc lūdzu apēd šo kūkas gabaliņu un pasmaidi." Negatīvās emocijas tiek uztvertas par kaut ko sliktu, no kā tūlīt pat ir jātiek vaļā. Ja tu man nepiekrīti, tad padomā, cik bieži tā vietā, lai justu savas emocijas, tu izvēlies kaut ko apēst, iedzert, paskatīties filmu vai aiziet kaut kur patusēt. Varbūt tavs  go to  ir  shopings? Arī apkārtējie, ieraugot mūsu bēdīgās un nogur...